| |
[10. Jan 2020|11:16] |
vakar peldēju baltijas jūrā, tur, kur jau sākas krievija, un nespēju noticēt, cik silts ūdens. vilni bja lieli, bet draudzīgi.
jāmostas lēnām un jāiet vēlreiz.
un seit ir vairāk gaismas, puspiecos vēl diena
un cepelīni ar apelsīnu sulu
un saule un kērpjos apaugusi mezi ar viszalāko sūnu un sartrs
un mãkslinieku komūna)
es tikai ceru, ka viss būs labi otrā pusē okeānam un mēs tiksim galā ar visu, kas notika vakarnakt, loti daudz kas notika. viniem bija pēcpusdiena vēl
aptumsums, ne? |
|
|
| |
[10. Jan 2020|17:28] |
izstaigāju mežus un ilgi, ilgi peldēju kā vasarā, jūra bija pavisam mierīga, lieliem, lēniem viļņiem, niru un šūpojos
tikmēr smiltīs vārnas staigāja gar somu, tas arī viss, nevienu citu nesatiku, pat ne tālumā
tad gājām pusdienās un palikām līdz vakariņām, ilgi runājām, kaut kā tik daudz kas ir noticis, es stāstīju par Ed, who is dying in front of my eyes, un tad klausījos par to, cik bīstami jūras ūdenī liet sulfate, jums nebija gumijas cimdu, tikai maisiņi, un ka mūsu jūras ūdens nav gana sāļš, lai to vārītu kameras priekšā, un vispār, cik grūti ir vārīt kameras priekšā un kā sāls gurkst kā sniegs
bija mazliet jāraud
pirmdien melnā rīta stundā sāku braukt, un tā arī visa nedēļa, ceļā, gribas necelties vairs, bet jūru arī gribas |
|
|