| |
[1. Jan 2020|18:49] |
2020 sākās ar zvaigznēm, 2019 nebija nekā, bet pēc pusnakts piepesi bija viss. dega milzu meteorīts un viss, ko es gribēju, lai ir arī saule.
un bija saule) ilgi ilgi gāju mezā saulei pretim, un tad sēdēju klusumā un skatījos, kā saule riet un man likās, ka sis ir laimīgākais gads, jo es vēl joprojām esmu te, uz visskaistākās planētas, pavisam viena ar sevi mierā un klusumā. lai cik es mīlu kādu, bet nekad neesmu tik laimīga mezā kā viena. kad es esmu viena, es patiesi esmu. mezā.
pēdējo kilometru gāju atpakalgaitā, lai nepazūd ne mirklis gaismas, un tad nāca pirmās zvaigznes, un es dziedāju.
cik labi, ka te neviena nav. un es esmu. |
|
|