| |
[2. Nov 2019|23:48] |
cilvēki, mēs smejamies, mēs runājam, mēs ēdam un dzeram,
un es nogērbjos un stāvu zem auksta ūdens, kādam mirklim pietiek
sorīt nosala viss, bet miers un laime. nopeldēju distanci un tad vienkarsi griezos ūdenī kā karuselī. tad izkāpu un skatījos uz pēdām. domāju, vai man piedos.
mēs vakar runājām par to. vins mani mīcīja kā mālus un teica, ka tas ir kā nomirt. un tas ir. tāds miers |
|
|