| |
[30. Okt 2019|09:56] |
sorīt pamodos ziemā, aiz loga visi koki balti un pa vidu zelta saule, vilku savas krāsainās vasaras kedas, neko citu jau nepanēmu līdzi, jo skaidrs, ka vasara nebeigsies nekad, galvenais izlikties, nu vilku tās pasas kedas un bridu pāri laukiem un apsnigusiem dublu celiem. peldei laikam būs jāpagaida, jāsvin ziema
tēja atdzisa, bet tas labi, jo loti silti sevī |
|
|
| |
[30. Okt 2019|14:48] |
kāds tikko kliedza manu vārdu, tepat blakus, man pat skropsta nenotrīcēja. jo tu pats sev esi vienīgais.
tikmēr ūdens silts kā vienmēr, bet Tonijai jau gandrīz ledus. sasilt arī bija daudz vieglāk kā vakar - saule sniegā, silti. vakar lija. tad nu laikam tas man jāsaprot, aukstums un mitrums.
bet pēc tam klepoju. klepoju un domāju, vai tas arī viss, vai kermenis jau ir sick of me. peldot vienu mirkli dzirdēju, kā sirds sitas un likās, grib apstāties. ne jau pavisam, bet lai pabiedētu. tajā brīdī, kad ienirsti un elpo zem ūdens, tur tajā pusē mazliet dūra, kā tāda sekla sāpe
varbūt jābeidz peldēt visam pāri
nosvēru līgumu, 57 monētas par marku, iemetu, lai labs cels
biesu salāti ar zilo sieru un auzu piena latte
visas sienas ir izmērītas, jāsāk domāt, ko ar tām darīt, bet gribas tikai saritināties un lai viss pats notiek
sī ir jau otrā reize, kad te skan come on eileen, un sirds pēksni tā sitas. nevajadzēja tik daudz auzu piena |
|
|