| all i want to do is be more like me and be less like you |
[9. Nov 2018|05:27] |
tik bezgala skaists rudens, laikam skaistākais manā mūžā, es vēl oktobra beigās sauļojos, un visi tie izbraucieni pa ūdeņiem, mazos ciemos, mežos, un jūrā, jūrā ir tik labi gulēt, vismaz pavisam vienam, jūra tevi šūpo un tu dziedi, un tad no rīta stāvi vējā un saule tieši pretī, nekas nav pa vidu, tikai es un saule un vējš
un tad krastā bija tirgus, kur bija cilvēks, es nebiju satikusi vēl nevienu tādu cilvēku.
viņš strādā ar akmeņiem un karotēm, un tagad man ir pārakmeņojies gliemežvāks karotītē, un viņu var nēsāt ap kaklu, un no karotes kāta viņš taisa gredzenus, un tad viņš taisa sveces no akmeņiem, ai, un pakaroamos no karotītēm, un man visu dzīvi ir ļoti īpaša mīlestība pret karotēm, man liekas, karote ir kaut kas absolūti skaists pats par sevi, un es viņas reizēm vienkārši turu rokās, lai justos laimīga. un tagad es pat nelieku ap kaklu, es vienkārši turu manu karotīti ar pārakmeņojušos gliemežvāku rokās un jūtos laimīga, ap kaklu viņa liekas pārāk tālu
un lapas tkai tagad sāk dzeltēt, beidzot novācu tomātus, bet omītes mīļākās puķes vēl zied, un man jau mēnešiem ilgi ir tik dziļa laimes sajūta par dzīvi, ļoti fundamentālā līmenī, varbūt es lēnām mirstu |
|
|