| |
[22. Jun 2018|18:40] |
labākais ceļš un ceļa biedrs, visskaistākās dienas
rīts ezerā, vakars ezerā, dienas kalnos un lejās, un vistīrākais ēdiens, un sievietes tur ir vislabākās, pat visu redzējušais otrs cilvēks tā teica, viņas visu uzreiz zin un saprot, un tev nav jādomā vai jāmokās. kad es pasūtu ēdienu, viņa man saka, nē, šito tev tagad nevajag, ēd šito, un ar visu pārējo arī tāpat. tik siltas dienas un naktis laikam nav nekur, un cilvēki arī.
skaistākais mirklis pirmajā dienā bija beķerējā, nakts vidū, nekuriene, ceļa malā ceptuve, durvis vaļā, gaisma deg, desmit minūtes mēs tur pabijām, un tad man teica - es tev iedošu nadu, iedod man maizīti, tā arī mēs nospēlējām etīdi, un tā es tiku pie beķerejas pirmajā naktī jau
to maizīti mēs vēl ilgi ēdām.
un tad saskaitījām visus stabiņus, atradām million star hotel, un no rīta gotiņas jau tur bija, un aitu zvani, un ezers miglā pašā lejā
otrajā dienā skaistākais bija tas ēdiens, jā, tieši tā maizīte ar vietējo sieru, tikko cepta, karsta, pieūkusies, un zivis un ķiploki, un ar tādu maizi, ai, un vēl tie tomāti, kā mājās
tad bija visskaistākā diena ar vecum veco pasaku ciemu, un babuška man atdeva savu sarkano cepurīti, un 50 lāči, kurus mēs tā arī neatradāqm, toties atradām sveķus un malkas klēpjus. tāpēc vakarā bija visskaistākie pirmssaulgrieži, ar saldo ēdienu un dzīvu uguni mājas vidū, un uguns bija liela un silta
un tad skaistākais mirklis bija zvaigznes augšā un lidojošās zvaigznes lejā, es nebiju redzējusi lidojošos jāņtārpiņus, bet tur viņi bija
un tad bija saldējums kā virtulis
un tad tu teici, ka ēdiens jāēd, nevis jāmīlējas ar ēdienu, un tad tu smējies
un tad bija ceļš tālāk, un ceļa malā bija traktors, un tu apmeti riņķī un teici ej, piedzīvojums, un tā mēs tikām pie aveņu kastes, tā, par vienu grasi
un tad tu atradi restorānu upes vidū, tā, sajūtot vien, mēs šūpojāmies un ēdām, un tā mēs vēl nebijām ēduši, bet es biju klusa
un tad bija pilsēta un manas itālijas mīļā soma tur bija, un tagad viņa ir te
un tad bija vīna pils ar koncertu, ko mēs atstājām neiesāktu, jo filozofu ielā puiši dziedāja EDM acapella, tur mēs dejojām un mums nesa sarkano saldo vīnu ar peldošām avenēm
un tad bija torte ar ķiršiem negaisā septītajā stāvā pāri visiem jumtiem, tu lasīji vēstuli un es raudāju, jo tas varbūt arī ir ceļa gals
un tu smējies, un tad man arī bija jāsmejas
un nu ir ceļa gals, un es iešu gulēt
tu esi vislabākais ceļa biedrs, ko mans ceļš ir saticis, lai tev vislabākais ceļš tālāk |
|
|