| |
[10. Jun 2017|01:46] |
es šausmīgi sāpēju un raudāju, māsiņa mani sadzirdēja un atbrauca, mēs ēdām un dzērām, un es kaut ko sapratu.
ka man nav jābaidās vispār nemaz, un vienkārši jādzīvo un jāuzņemas sevi mīlēt beidzot. es paturēšu visas tavas jakas, viņas ir tik mīļas un siltas, bet tevi es nepaturēšu, tu vari
būt
kā tu gribi |
|
|
| |
[10. Jun 2017|01:52] |
|
jo srsly, es vienkārši beidzot gribu būt |
|
|