| |
[12. Apr 2017|21:45] |
un kāds man saka, ka manis pietrūkst, man ir tāpat, man arī sevis pietrūkst, es pat nezinu, kur visu laiku pazaudējos. nekā nesanāk, lai pašam ir un citiem pietiek. visu laiku viena vai otra pietrūkst.
vēl es skatos, kā galaktikas savienojas, collide, un viņi to sauc par violent process, bet tas ir kā mīlēšanās miljardiem gadu ilga, un es skatos un ļauju acīm asarot, visums vienmēr man liek raudāt, par daudz īsti viss tur ir.
izrādās, var tā būt, ka visums izplešas un attālinās, bet piena ceļš un andromeda arvien tuvojas, gravitātei jā. man arī gribas būt tur, kad mēs satiksimies.
jā, ievas vāzē jau pārziedēja, bet kokos vēl plaukst. ievas ir mans vājuma mirklis gadā. |
|
|
| |
[12. Apr 2017|21:56] |
un visas sāpes arī te ir, tāpēc es ēdu saldētas ogas un ļauju, lai viss sūrst un sāp, un tad žēloju sevi. man drīz te vairs nebūs vietas, un kur tad lai es eju. tonija saka, ka dzīve vienmēr mīl ar to beznosacījuma mīlestību, bet man nekad neticas, visu laiku šķiet, ka vienā brīdī es dzīvei apnikšu, cik ilgi tad var tā mīlēt, tālāk ej pati. bet tonija saka, ka viņa dzīvo jau daudz ilgāk, un dzīvei tā mīlestība nekad nepāriet. ļoti gribas, ļoti bail noticēt. ja nu dzīve to tik vien gaida, notici, notici, un tad. bet ir tik nogurdinoši visu laiku pieskatīt un uzmanīt visu. ko tu saki, mana mīļā dzīve, lai ir, kā ir, vai man vēl pacensties?
dzīve arī nav muļķe, kaut ko dungo un izliekas, ka mani nedzird, dikti aizņemta, par visu gādājot. i'm on your magical mistery ride and i can't pin you down.
all of me, all of you |
|
|