| |
[12. Dec 2016|17:23] |
nomainījām riepu un kameru, šoreiz viss tā mierīgi un bez drāmas, tad aizgāju pie servisa puišiem uz kontroles sesiju, izrādās, ir jāzina, cik ļoti skrūvēt, jo dažas skrūves regulē ķēdi un pedāļus.
šorīt modos jau vienos, lai iesāktu un pabeigtu divus peer review, iesāku un pabeidzu, un jau deviņos biju lekcijā. labi, ka tā, jo pilsētā ieradies slevenais neiroķirurgs, skatījāmies viņa operācijas ierakstu, viņš stāstīja visu visos sīkumos. no urbja nav jābaidās, tikko beidzas kaula pretestība, viņš beidz urbt. kad noņem vāku, tā skaisti, lēnām griež plēves, viss paliek sarkans, bet tas nav sarežģīti, kā banānu mizot. un visbeidzot jāsāk ņemt ārā glioma. tad ir uzmanīgam jābūt. pacients tikmēr pilda uzdevumus un sarunājas. skatījos uz viņu un smaidīju bez apstājas, un viņš smaidīja arī.
neko nevaru sev padarīt, atvērts galvaskauss ar dzīvām smadzenēm ir absolūti skaisti. bet varbūt tādi ir visi orgāni. skaistums ir iekšā ;) |
|
|
| |
[12. Dec 2016|17:42] |
|
vēl es domāju par itāli, kurš vakar uz mums dusmojās, bet es skatījos viņam acīs un redzēju tikai brilles, ļoti skaistas, asiņu krāsā, jums ir ļoti skaistas brilles, es teicu. viņš paskatījās ar šausmām uz mani, nopurināja rokas un aizgāja. žēl. man gribējās pateikt, ka viņš pats arī ir skaists. bet gan jau tas nebija svarīgi. |
|
|