| |
[4. Okt 2016|18:07] |
es vēl šūpojos no viena stāvokļa otrā. bet ne tik ļoti. un guļu. pirmoreiz šāda tipa scenārijā ir tik viegli. tik veselīgi, man šķiet. bet tam nav nekāda sakara ar nejūtību vai izlikšanos, ka viss labi. i mean viss ir labi. bet tā pa īstam. feels like love. jā. tās pirmās stundas pēc traumas laikam ir patiešām svarīgas. un varbūt arī es esmu mazliet izveseļojusies, dzīvojot starp cilvēkiem, kas sauli mīl vēl vairāk nekā es. tas ir katrā viņu šūnā. jo sevišķi, kad viņi smaida.
šodien aizgājām katrs uz savu dārzu. es jau sāku sekot, bet aizgriezos uz otru pusi, un pilnīgi negaidot atradu savu dārzu. viņš patiešām izskatās kā mans. pamatā ēdams un dažas viegli kopjamas puķes. viņa dārzs ir krāšņs un dekoratīvs. sēdēju savā un jutos mājās. atgriežoties vienlaikus satikāmies pie durvīm. u are wise, viņš smejas. i am wise, es saku pavisam nopietni. jo es šorīt salaboju pārsimts eiro vērto kafijas mašīnu. viņa tagad ir mana. es gan nedzeru kafiju. gaidu, kad viņa atradīs savas īstās mājas. bet man patika salabot. sajutos wise. |
|
|