| |
[5. Apr 2016|01:01] |
piepeši sapratu ko baisu. reizēm ir tā sajūta, kā es laužos iekšā sevī, mēģinu tikt sev klāt, sajust to sevi, kam pēc definīcijas būtu jābūt pure love. tagad tā sajutos. tāda izstumta sajūta. un piepeši pure love saka - tu vienmēr esi bijusi te iekšā. u were always loved. but u keep trying to get out.
un es piepeši redzu to butaforisko sienu, ko es situ ar rokām dūrēs. un kliedzu let me in. let me in. un tad kad es skatos no augšas uz to visu, var labi redzēt, kā es neredzu, ka mana pure love man aiz muguras sēž un skumji noskatās, kā es gribu tikt prom. vienmēr tikai prom. bet es to vienmēr saucu, protams, savādāk.
face me face me face me
erase me erase me erase me |
|
|
| |
[5. Apr 2016|01:02] |
|
vispār ļoti pietrūkst ziedoņa grāmatu. neatrodu viņu internetā. tikai fragmenti un viss tas, ko jau tāpat zinu by heart. savādi. mēs sakām - no galvas. |
|
|