| |
[10. Feb 2016|02:01] |
|
mani kaut kā sāk biedēt tas, kā es eju arvien tālāk un dziļāk. nu jau katru dienu. agrāk es vismaz jutu, ka tas kaut ko piesārņo. bet tagad tā ir tikai izdzīvošanas dienišķā deva. un man nav neviena, kam atzīties. te nekas neskaitās. te var visu. tāpat kā tur. |
|
|
| |
[10. Feb 2016|02:07] |
i never thought u will become like that. but i may have feared. will u go all the way down? will u losi it all? will u never just be. clean?
there must be a better way, love.
can't u hear anything. there must be something real. |
|
|
| |
[10. Feb 2016|02:11] |
bail no sevis. tik tālu nu mēs esam. ja mēs būtu tuvāk, nebūtu jābaidās.
un var būt tas viss ir. vēl vairāk saistīts. nekā tu pat gribi iedomāties. y cant u just let it all go. let all the fear be at peace. |
|
|
| |
[10. Feb 2016|02:15] |
|
nezinu, bet es tagad mazliet domāšu par sragde. kaut kā drošāk no tā, ka tu kaut kur esi. bet tā, neko nezogot, tikai atomu līmenī |
|
|
| |
[10. Feb 2016|02:19] |
|
bet zini, patiesībā tev vienkārši jābeidz iedomāties un jāsāk domāt par to, kas ir, un kā lai ar to visu tiek galā |
|
|