| |
[18. Nov 2015|21:15] |
pēdējās dienās te ir liels vējš
vakar skrēju tumsā cauri mežam, koki līdz zemei. viņi neapgaismo gājēju ceļus. var redzēt debesis un zvaigsnes.
šodien braucu no kalna lejup, un piepeši tāds vējš pretī, ka netieku uz priekšu vairs
man patīk. mazāk cilvēku ārā. dejoju ceļa vidū. jo nav neviena. griežos un viss griežas. |
|
|
| |
[18. Nov 2015|21:27] |
un vēl man ļoti, ļoti gribas mājās, pat ne cilvēkus, bet gaisu, zemi, vienkārši apgulties un gulēt mežā un sasūkties mālus un sūnas,
nezinu, man likās, ka šī zeme man ir ļoti mīļa un tuva, bet - bet kaut kā pietrūkst gaisā, kaut kā visu laiku pietrūkst gaisā
rīta un nakts smaržas, gan jau latgales smaržas, un meža smaržas, un te ir tik silti, silts vējš, un man patīk, ja ir silts vējš,
bet
nekad nebūtu domājusi, ka man pietrūks zemes tā |
|
|