| |
[12. Sep 2015|19:57] |
man liekas, ka visi cilvēki šeit ir pārāk skaisti, iekšā un ārā. un vēl tas draudzīgums. viņi mani terorizē, nemitīgi palaižot veikalos rindās. jo es pērku tikai dažas lietas. un viņi uzsstāj.
bet es nemāku draudzēties.
un tad es domāju, ka reizēm man viņu labums liek justies tik sliktai (pat ja tas ir tik mazs un niecīgs, un es sev mēģinu iestāstīt, ka man te ir vieta, es te iederos, es galu galā par visu viņiem maksāju), un tad es domāju par visiem tiem, ko mēs saucam par bēgļiem, un - viņi droši vien ienīdīs rietumus. par visu to, cik pateicīgiem jābūt. ja cilvēks nespēj atlīdzināt un justies (ie)derīgs, kas vēl atliek, kā kost rokā.
var jau būt viņi ir daudz veselāki par mani. var jau būt. |
|
|