| |
[27. Mar 2015|20:12] |
visu dienu nostrādājām mežā, visi mani apsmēja, kā es visus žagarus cērtu malkā. bet omīte būtu manā pusē. svētīgs nogurums.
garos pārbraucienos visu ko var uzzināt. izrādās, pietiek nodzīvot piecus gadus, lai uz šīs planētas vairs nepaliktu nevienas vietas, kurā nebūtu manis reiz izelpotā gaisa (vismaz viena oglekļa vienība).
un nu tik silta nakts, ar visām zvaigznēm un mēnesi zenītā. |
|
|
| |
[27. Mar 2015|20:22] |
|
un man noteikti jātceras, kā vakar uzbraucām milzīgi stāvajā pļavnieku prismā, kur pretī tādi milzu kalni, un vēl tās pakāpienu mājas, stāvēju vējā un smējos |
|
|