| |
[17. Mar 2015|13:00] |
|
tā es te dzīvojos saulē, gandrīz bez drēbēm, līdz vakar pēc saulrieta saķēru drudzi un salauzītu ķermeni, tieši pirms braukšanas. atradu visādus graudiņus, sadzēros driģenes, atnāca omīte, izraudājos, šorīt atkal saulē un bez drēbēm. tikai cepuri gan uzvilku. |
|
|
| |
[17. Mar 2015|16:47] |
|
tikmēr tur augšā jau otrais zosu kāsis aizlido atpakaļ uz dienvidiem. drīz būs ziema, man saka. |
|
|
| |
[17. Mar 2015|20:31] |
|
skatījos, kā klusi un lēni riet saule, kā nāk zvaigznes, un tad piepeši atnāca ziemeļblāzma, sarkani balta, tik pēkšņi līdz pašam zelta sietiņam, sabijos. tagad visa pamale piena baltiem viļņiem viļņojas. |
|
|