| |
[13. Jan 2015|15:54] |
|
varbūt šonakt būs zvaigznes. jāmēģina saglabāt mieru. tik ļoti runāju ar sevi un kosmosu un dzīvi, un tad viskijs, bet es negribu, negribu pazaudēt to laimes sajūtu. vakar lidoju no kalna, šodien slīdu pa ledu, pasakas visam pāri. un es ticu. un ticu. |
|
|
| |
[13. Jan 2015|16:48] |
divas tējas krūzītes pirtī un burciņa medus pa vidu. to es labprāt redzētu pēdējā atmiņā savā.
sniegs skrāpējas gar ādu, sūrst. tā es dzīstu. |
|
|
| |
[13. Jan 2015|19:58] |
ja neesi gatavs trāpīt,
nemet |
|
|