| |
[28. Dec 2014|09:31] |
pamodos no sasaluša gaisa, ārā viss sniegs nosarmojis. iekurināju plīti, lai var gotiņu ar siltu ūdeni padzirdīt. kaut kad slaukšanai pa vidu jūtu, ka neesmu viena. kā tad, gailis pie muguras piespiedies. man bija arī rīkojums slavēt viņu par skaisto dziedāšanu, bet es, ļauna būdama, pati dziedāju. skaidrs, ka mani jau neviens neslavēja.
tā jau viņš skaists bez gala, pavisam netaisnīgi, ka viņam tiek par cita gaiļa grēkiem. bet tā jau es daru. visi gaiļi ir gaiļi. tāds guilt trippin. ai.
vakar ilgi ar zvaigznēm runāju, lūdzu neiespējamo, kas turpat arī piepildījās. skaidrs, ka nezināju, ko darīt. tagad saprotu, kāpēc vairs neko nelūdzu. ai. nu. gan jau vienkārši izlikšos, ka neko nezinu, wasn't me, move along, nothing to see.
no sevis vairs nav bail, tikai par to man jādomā. un lai balti ķirši zied sētā. |
|
|