| |
[22. Jul 2014|00:35] |
|
12,5 stundas ceļā, saule bija visur, izņemot peldvietu, kur bija balts lietus un zibens, bet vismaz viss ūdens man vienai, paspējām vēl pirms saulrieta uzkāpt pavisam savādākā tornī - tur bija neticami silti. ļoti smaržo siens, un zvaigznes jau sāk atgriezties. mīļā saule, esi vēl. |
|
|
| |
[22. Jul 2014|22:23] |
|
pa vidu peldēm savālojām sienu, un es vēl paguvu novākt gaileņu ražu, atnācu pastaigāt vēl pa akmeņiem, galvenais, lai rīt ir saule viscaur, tad siens būtu pie miera un mēs varētu nedarīt neko. |
|
|
| |
[22. Jul 2014|22:34] |
|
bet tā ir liela laime, ka tik daudz darba, citādi es nemaz nezinātu, kur lai liek to milzīgo nemieru, kāds man te ir vienmēr, kopš viņas vairs nav |
|
|
| |
[22. Jul 2014|23:25] |
|
brīvajā laikā domāju lielas domas, vislielākā par to, kāpēc dunduri un odi uzbrūk vienmērīgā plūsmā, nekad ne visi reizē, tāda nebeidzama cīņa ar mūžīgi pieciem mošķiem. |
|
|