| |
[16. Apr 2014|21:22] |
|
vakar sēdēju daugavas akmeņos. garām gāja sieviete. prasīja, vai viss labi. vai es nedomāju peldēt. tad es smējos tik skaļi un laimīgi kā tikai bērnībā varbūt. tagad ieraudzīju tavas acis svešas sievietes sejā un apraudājos tajā pat vietā, kur vēl pirms mirkļa domāju uztīt cigāru. |
|
|
| |
[16. Apr 2014|22:57] |
|
es tā sevī jūtu, cik ļoti esmu mainījusies dzīves laikā, un man liels prieks. no baiļu un naida bērna izaudzis pateicīgs un priecīgs cilvēks. nekas no tā nebija manā dabā, to visu es paņēmu no citiem cilvēkiem. iemācījos. |
|
|
| |
[16. Apr 2014|23:01] |
|
es tevi ļoti mīlu. paldies par visu. |
|
|