| |
[11. Mar 2014|00:12] |
šonakt sapnī nomiru, un tad nekādi nevarēju sev to paskaidrot, tādas terry pratchett raganu otrās un trešās domas
vispirms lidoju lidmašīnā, maziņā, kur ir tikai pilots un vēl es, un bija tik briesmīgi bailīgi un labi reizē
tad piekritu lidot vēlreiz, vēl augstāk, bez sprādzēšanās un kabīnes, vienkārši sēžot uz ārējās malas un turoties
un tad mēs sākam lidot un es nesaprotu, kāpēc ir tā, ka vispār nav bail, ka es pat neko nejūtu,
un tad mēs nosēžamies un es klīstu apkārt un nesaprotu
un tad es saprotu, ka esmu nomirusi tā lidojuma laikā, bet neesmu sapratusi
un es nekā to nevaru sev paskaidrot, pat tad, kad esmu sapratusi
ļoti skaists sapnis
visu to slāņu dēļ |
|
|
| |
[11. Mar 2014|00:44] |
i don't mind it, i don't mind at all
it's like you're the swing set, and i'm the kid that falls |
|
|
| |
[11. Mar 2014|18:02] |
|
visu ceļu pārkāpu visu, ko varēju, un kad nu pašās ceļa beigās mani apturēja, sajutos pat atvieglota. bet viņi tikai gribēja, lai aizvedu kolēği līdz mājām. latgaliski runājām. bet nu nesarunājām. |
|
|
| |
[11. Mar 2014|18:15] |
|
par visu pārējo man, protams, nav, ko teikt. nekas nav palicis. sveša māja. tonijas māja, tā man tagad jāmācās teikt. un just un domāt. lūdzu, piedod man, bet es netieku galā. jāmeklē naktsmājas. |
|
|
| |
[11. Mar 2014|20:15] |
|
atbraucu uz mežu. te silti. bet pie katra stirnu lēciena palecos. un vēl tā lapsa. ai |
|
|
| |
[11. Mar 2014|21:54] |
|
mežs iemieg. klusa, lēna, mierīga laime. mana laime |
|
|