| |
[4. Feb 2014|16:10] |
šorīt piekritu braukt uz latgali. brīdī, kad aizkrauklē lasīju kopā zefīru kastītes, saņēmu ziņu, ka manā slimības lapā ir viens nepareizs vārds. un viņi neplāno to nepamanīt, lai es varu kārtot savu dārgo eksāmenu citā laikā. man jānokārto viss ar ārstu un jāaizpilda papīri, par kuru eksistenci es pat nezināju un asap tas jāpiegādā. sam durak, andris teiktu.
atradām dzelzceļa staciju, divas stundas līdz pirmajam reisam, nebūs pirtiņas, kur nomazgāt sava mūža neuzvaramāko vīrusu, tik žēl sevis palika. es pat negribēju braukt uz latgali, visas tās mirušās sāpes tur dzīvo, bet tajā dzelzceļa stacijā no visas sirds palika skumji. un es prasīju, lai mani pažēlo, bet līdzbraucēji tikai dusmojās, un tad es iedomājos, ka varbūt. varbūt tomēr. varbūt es gribu uz latgali.
tā nu es tomēr braucu uz latgali.
bet tikai tāpēc, ka es zinu visu vislabāko cilvēku telefonu numurus un māku tik ilgi rudāt lmt tīklā.
nezinu, vai šoreiz tikšu cauri ar paldies un mīlu. bet ja nu kas - paldies. mīlu. |
|
|