| everyone i know goes away in the end |
[3. Nov 2013|13:50] |
bērnībā svētdienās man bija jāiet uz baznīcu un jāstāsta par visu slikto, ko esmu darījusi; nu, līdz brīdim, kad neviens vairs nebija gatavs uzklausīt.
šodien man tomēr noderētu piedošana. par to skaudību sirdī.
katru reizi, kad tā sajūtos, tik skumji, skumji un sāpīgi pašai, nu kā tas var būt, ka vēl joprojām tā es daru. un turklāt pret cilvēkiem, ko mīlu. vai vismaz saku, ka mīlu. pavisam noteikti ir tāda liela laime par to, ka viņi ir. un tomēr.
apmēram tā - visu labu tev, bet ne tik labu, kā sev.
var jau būt tieši tāpēc viss ir tā, kā ir.
nevar apmānīt dzīvi.
and i will let you down. |
|
|