| |
[11. Okt 2013|03:20] |
kā man gribas pamosties rīt cik agri vien var, paņemt mācību grāmatu, riteni, atrast pareizo beķereju un tad mežu, jūru, kalnu, galvenais, lai ir silts rudens. bet vispār tik daudz iespējamību rītdienai. man šķiet, pavisam neizlemta diena, diena, kuru var veidot no sākuma līdz beigām, un es laikam izvēlos brīnumu. un iespēju to piedzīvot.
un ja nu kāds zina pareizu beķereju vai kādu mežu vai kalnu, tad jūs jau ziniet, kur jāraksta adrese.
es zinu, ka man būtu rīt jāstrādā, bet es tomēr ņemšu brīnumu. paldies. |
|
|
| |
[11. Okt 2013|03:31] |
varbūt vislielākais brīnums būtu rīt strādāt. strādāt visu, ko vien kāds liek, un just brīnumu. ja tā, tā es arī varu. vienkārši tāda brīnumainas dienas sajūta, diena, kad visu var. skaidrs, ka tāda ir katra diena, bet to ir tik ērti neredzēt, jo ir daudz vieglāk ielikt sevi atstrādātās kustībās, lai nav jājūt, jājūt, cik viss ir mežonīgi īsts un dzīvs un milzīgs. tā kā elpot un nejust gaisu. lai nav jājūt, kā gaiss beidzas.
es jūs ļoti mīlu |
|
|