| |
[22. Aug 2013|23:28] |
jo, jo tad mēs braucām uz veikaliem paskatīties uz 36 latus dārgo mazo tullamore pudelīti unaizdomīgi lētajām zivju bumbiņām, mazliet salijām un tad dzērām tēju un runājām par fizioloģiju. un tad sākām kāpt pirmajā kalnā, laikam vismazākajā, bet ar fantastisku lejup kūleņošanu un kukaragām
un dziesmu pašā virsotnē.
atpakaļceļā bija kārtējā smieklu lēkme, kamēr vairs nebija nevienas šūnas, kas netrīcēja no laimes, bet neviens nebija gatavs vakariņām, lūdzu, ļaujiet man pastāstīt par vakariņām. telpā ir tikai sveces, liels galds vidū, pārklāts ar zvejnieku tīklu, aizkari no virvēm, visapkārt mazi galdiņi. bet par lielo galdu. kartupeļi ar zaļumiem, jāņogu ievārījums, valis mērcē ar aknu garšu, karaliskā zivs halibut, tā ir visdārgākā zivs norvēģijā, ar speciālo mērci, es lieku uz mārrutku garšu, ai, pilnīgi maiga viņa bija, tad vietējais lepnums, kaltētas un pēc tam pagatavotas mencas ar ceptu bekonu, iespējams, visizcilākā garšas un tekstūras kombinācija manā dzīvē, protams, lasis, piedodiet, tam nebija vietas, tad baltā zivs izcili biezā mērcē, nekas nešķīda, bet viss kusa, tad mazliet sausāka zivs sīpolos, tad vēl viena zivs, eļļā vārīta, bet tādā mīklas ādiņā, kā aziāti cep vistu, ar sezama sēkliņām, un tur bija vēl zivis, bet man nav vairs spēka, un tad vēl piedevas, gandrīz viss bija salds, gan zirņi, gan burkāni - gan siltie, gan aukstie, arī gurķu salāti bija saldi, un siera mērce arī, bet tas viss dejoja vienā pavadījumā, un komponists ir ģēnijs. šī ir pirmā reize manā dzīvē, kad es apēdu visas savas papildporcijas. un nevienu brīdi nebija smagi. cik izcilam ir jābūt ēdienam, lai varētu ēst un ēst, un nejust nevienu smagumu, tikai lielu laimi? tas viss kopā ar ledus ūdeni.
un es laikam pirmo reizi mūžā ēdu zivis. es nezinu, kas ir tas, ko esmu ēdusi agrāk. un es nezinu, kā tā var būt.
kad jau likās, ka viss ir galā, pat ja visa palika vēl tik daudz, ka jums arī pietiktu, tad viņi atnesa desertu. rīsu krēmu ar ogu mērci. un es nezinu, vai var būt vēl kas labāks vispār par tiem rīsiem, bet tā izrādās, ka tie ir speciāli rīsi, kas ir ļoti ilgi vārīti, es piedodu visiem pārējiem rīsu krēmiem, kas to nezin, nevar prasīt neko tādu no neviena parastā rīsa, tā nekad nevar.
un man tagad ir jāmēģina aizmigt. lai ir rītdienai vieta. es mēģinu visu laiku noturēt laimi, nesalūzt zem tās, labi, ka te ir tādi cilvēki, kas atgriež un notur, paldies par cilvēkiem, visvairāk par visu paldies par cilvēkiem |
|
|