| |
[10. Aug 2013|19:30] |
rīt no rīta es braucu prom. un man ir. bēdīgi.
nu kā tā var būt. es tik ļoti negribēju braukt uz šejieni.
un tagad, tagad es negribu prom. tagad man ir te tik laimīgi. katru dienu.
ai, gribas raudāt. es te katru dienu jutos kā mājās, jau no pirmā brīža, kad mani sagaidīja ar skūpstu uz vaiga, ar siltu tēju, vēsiem rītiem, karstām pusdienām, nu tā, tā es. tā es kaut kā. bet man gribējās uz fjordiem. tāpēc es braucu. tālāk. uz fjordiem.
un tagad man negribas uz fjordiem. tagad man gribas tikai palikt te, tā, un nekad neiet prom. man te viss, viss ir. un pat vēl vairāk.
kā tā var būt, ka tik ļoti viss vienmēr sanāk otrādi. |
|
|
| |
[10. Aug 2013|22:09] |
|
tā laikm ir tā alkatība. visu gribas paturēt. |
|
|
| |
[10. Aug 2013|22:12] |
nē nē nē nē nē, nesāksim tikai. bēdāties. rīt vēl tev jāsatiek labi ļaudis un jāatvadās no viņiem, un jāiet pirkt sieri un vafeles un jālieto narkotikas, nu, neesi bēdīga, viss taču ir tik. priecīgi.
u nas na rajone, to es tagad klausīšos, nedomājiet par mani neko labu. |
|
|