| |
[15. Jul 2013|01:51] |
bet jūs nemaz nezināt, kā dzīve mani mīl.
sakravāju visas somas, saliku visu dzīvi čupiņā.
pašā augšā dokumenti. paņēmu rokās.
izrādās, kopš vakardienas mana pase vairs nekam neder.
es nelidoju.
tāda liela, liela laimes sajūta.
un ko lai tagad dara?
nē, tiešām, KO LAI TAGAD DARA, MANA MĪĻĀ DZĪVE? |
|
|
| |
[15. Jul 2013|11:58] |
kā es šorīt trīs stundu laikā tiku pie jaunas pases, to es laikam nekad nesapratīšu.
uz pmlp gāju tikai parunāties, bija tā vientuļi, un liels kauns par sevi, protams, bet tur bija tāda meitene pretī, varbūt ne viena vien, viņa dažās minūtēs visu sarunāja, pat to, ka man pašai nekur nav jābrauc.
es tikai skatījos uz viņu un nesapratu, kā tas var būt, ka tā var būt.
man laikam īsti nav tagad, kur atkāpties. un pēc šī visa. man pat mazliet gribas. lidot.
un varbūt dzīve mani gribēs atpakaļ un es atlidošu vēl pirms dzērves aizlido.
ly. |
|
|