| |
[26. Maijs 2013|15:23] |
šodien skatījos, kā ķīpsalas hallē mazi bērni basām kājām sit dēlīšus uz pusēm. un pieliku roku 3 voltu elektrības kastītei.
pa vidu savai mācību grāmatai atradu stāstu par samuraju, kuru visādos ļaunos veidos provocēja huligānu bars, kamēr viņš apmācīja savus skolēnus kara mākslā. samurajs, protams, nereaģēja, vīri, protams, pasmējās un devās tālāk. skolēni, kuri notiekošo vēroja, protams, bija pilnīgi apjukuši (to jau tā nenovērtē, bet, ja gudrajiem skolotājiem nebūtu ne tik gudro skolnieku, kādu pieticību simbolizējošu stāstījuma formu viņi vēl varētu izmantot?), un uzdeva visādus muļķīgus jautājumus.
samurajs: "ja jūs man dāvināt lādi ar 10 kg zelta, bet es lādi ar zeltu nepieņemu, vai tad zelts pieder man?"
skolēni (vienbalsīgi): "nē, protams, nē!"
samurajs: "redziet, tāpat ir ar apvainojumu, ko nepieņem. arī tas turpmāk pieder tam, kurš to izteicis." |
|
|
| |
[26. Maijs 2013|17:16] |
|
jūtas nav fakti. par tām nevar vienoties. |
|
|