| |
[25. Apr 2013|10:58] |
nav godīgi, ka dzīve ir tik interesanta un ir tik bezgalīgi daudz visa kā, ko var gribēt. piemēram, klausos ievadkursu antropoloģijā un neko nesaprotu, bet visu gribas saprast. vai mediācija. vai pat jurisprudence. izrādās, tas arī ir interesanti. vai kafijas automāta piens, kā viņš tur nonāk, kā viņš uzputojas? un kas ir ūdens filtrs? mūzika, fizika, vistas un tītara gaļa, miljons tv kanālu un miljardiem dziesmu, salas ezera vidū un purvi, ritenis un lidmašīnas. nav nav nav nav nav nav godīgi, ka es nevaru būt viss visur uzreiz.
es gribu būt zeme. es gribu visu, visu, visu |
|
|
| |
[25. Apr 2013|11:24] |
un protams, tad ir otrā daļa - savas bezspēcības, nevarības apziņa. es nevaru būt viss.
un tad ir konflikts.
un tad es raudu un saku, ka tā nav godīgi.
tikmēr kādā citā laika joslā latvieši sadzīti lopu vaganos, ķeceri deg, karaļiem cērt galvas, nu, to tev arī gribas?
nu labi. man tagad ir kafijas automāts ar ļoti garšīgām piena putām. tāpēc es tagad dzeru kafiju. tam es varētu koncentrēties. lai nav jāpazūd visā. |
|
|