| |
[16. Mar 2013|23:20] |
man tas ir jāpastāsta.
tas sākās ar to, ka viena no meitenēm, par kuru es nesen runāju, vairs negrib draudzēties ar mani. kaut gan es tik ļoti. gribu draudzēties ar viņu.
un man pat nav neviena, ar ko par to parunāt. ir tikai. klusums. milzīga. vientulība.
un tad.
tad es vairs netiku galā.
un es teicu sev. paliec ar mani, nāc un paliec ar mani, es darīju visu, ko tu gribēji, visu, ko tu man teici darīt, es izdarīju visu, kā vajag, es pametu visus, ko vajadzēja pamest, es izšķīros no visiem, es gāju un darīju visu, un tagad tu nedrīksti mani atstāt vienu, tagad tev ir jābūt ar mani.
un viņa teica, ka viņa nemāk būt manī.
un es apgūlos vannā, karstā ūdenī, un viņa apgūlās manī, ieplūda visur, katrā šūnā, asinīs, un viņai pietika vietas, un es teicu, redzi, te ir ērti, tu vari te palikt.
un viņa teica, bet es vienmēr eju apkārt, lai atrastu un sameklētu visu, ko tev vajag, lai sakārtotu visu tā, lai tev viss sanāk, lai tev viss ir,
bet redzi, man nevajag neko no tā visa,
man vajag
tevi.
man vajag sevi
un tad mēs runājām, ka man jāpaliek sevī, man nav jāiet ārā un jādara lietas priekš manis, mēs varam iet kopā un darīt mūsu lietas,
es un es, mēs.
un kad es tā gulēju, pati ar sevi katrā šūniņā pilna, tad es pirmo reizi sapratu, ko es visu dzīvi esmu meklējusi, kas man vienmēr ir trūcis, un kādēļ, jo tuvāk paliek kāds otrs cilvēks, jo lielāka ir tā mūžīgā vientulība. jo tuvāk kāds nāk, jo vientuļāka es vienmēr jūtos. un tāpēc es vienmēr eju prom. jo tik briesmīgi vientuļi ir. un tu mīli otru cilvēku, un otrs cilvēks mīl tevi, bet viss, kas paliek iekšā, ir milzīgs tukšums, un tu mēģini ņemt no otra un dot no sevis, bet ir tikai tukšums.
un tagad.
es varbūt visu atlikušo dzīvi būšu fiziski viena.
bet es gribu vienmēr palikt ar sevi iekšā.
un tad varbūt. varbūt mēs varēsim iet un būt reizēm kādam vēl tuvu.
varbūt es vēl varu mēģināt strādāt. tādu darbu, kurā man būtu. vieta.
kad es sāku šo dzīvi, man bija trīs lielas traģēdijas. suņi, vīrieši un mazi bērni. trīs lietas, kas man likās vislielākais ļaunums pasaulē.
un nu.
esmu satikusi vīriešus, par kādiem pat nespēju iedomāties, ka tādi var būt. dažus kā cilvēkus. dažus kā vīriešus. bet viņi ir. brīnišķīgi. pat ja man nekad nebūs kāda, ar ko būt. kopā. bet viņi ir! who would've thought ;]
un bērni! es biju pārliecināta, ka nekad dzīvē nespēšu pat pieskarties nevienam bērnam. un nu man ir trīs krustbērni, viens par otru. skaistāki. un kad viņi tā apķeras apkārt, vai vienkārši paskatās acīs, pasaka kaut ko, kā nu viņi māk runāt, es nezinu, man šķiet, dzīve ir daudz vērtīgāka. pat ja man nekad nebūs savu bērnu. bet viņi ir. viņi actually ir. un viņi ir. nu tādi, kādi ir. noteikti ne labi. pat ne mīļi. bet. es nezinu. viņi ir dzīvi.
ļaujiet dzīvot bērniem. tiem, kuri grib dzīvot, ļaujiet viņiem būt dzīviem. es tiešām domāju, ja ir iespēja, nevajag viņiem darīt pāri.
un suņi. nu labi, tur es iekrītu. es gan esmu gulējusi sunim blakus, tā bija vientuļa, auksta nakts, tas suns bija vienīgais, kas mani sildīja, bet tas nebija mans suns. jā. suņa man arī nekad nebūs ;]
labi. visu nevar dabūt. ļoti iespējams, neko nevar dabūt. bet viss ir. viss patiešām ir.
nepārlasīšu un nelabošu un neslēpšu. jo es gribu ar sevi sadzīvot visu savu atlikušo dzīvi. kopā.
es tevi ļoti, ļoti mīlu. |
|
|