| |
[29. Dec 2012|17:17] |
vakar bija laba, laba diena.
pēcpusdienā sākās putenis, izvilku krustbērnu no kupenā izraktās alas un ieliku kamanās, aizvilku uz tālo kalnu, uztaisījām trasi un dauzījām galvas pret celmiem un iesalušajiem zariem. tik viegla galva palika ;]
jau tumsā braucām mājās, visu ceļu bija jāklusē, lai vilki nesadzird, lai gan mežs, protams, mūs sargāja un nelaida viņus ārā. tad paklusām sagatavojām munīciju un ielencām māsiņu. par to visu iepriekšējo draudēšanu sapikojām viņu visu.
un tad pusnaktī gāju uz pirti un ilgi, ilgi gulēju sniegā, kopš lielais sals ir prom, no zemes nāk siltums.
kā tālāk? |
|
|
| |
[29. Dec 2012|22:22] |
|
gribas dziedāt-dejot-lekt-mestkūleņus-saritināties-atritināties-dzīvot tā, kā mūžību neesmu dzīvojusi. sirds sitas. |
|
|
| |
[29. Dec 2012|22:49] |
|
varbūt man vienkārši bail. |
|
|