| |
[24. Dec 2012|00:20] |
tik ļoti neīsta visa šī mana dzīve.
saule ir atpakaļ.
kā man gribas smieties par to un raudāt par to,
bet sanāk tikai mēģināt nodzīvot vēl mazliet dienas tā, lai nevienam neienāk prātā, kā es krāpjos. pat tādās lietās, kurās nedrīkst.
protams, mēs esam laimīgi, protams, mums sanāk, protams, tā ir pareizi.
kā man pietrūkst sevis.
viss tas izmelotais, neīstais mēs. tikai tāpēc, ka nav drosmes būt godīgi vientuļai. vienai. |
|
|