| |
[12. Jun 2012|10:16] |
man ir bijusi brīnišķīga dzīve ar brīnišķīgu cilvēku. un ar laimīgām beigām.
un es pirmo reizi dzīvē stopēju! un visi, visi stājās. un beigās apstājās pat tā vienīgā mašīna, kurai necēlu roku. jo likās, nu jau pietiks braukt. 9 no 50 kilometriem varu noiet pati.
braucu uz kapiem pie vacuka, un uz ceļa bija divas ļoti mierīgas stirnas. apstājos un pagaidīju, kamēr viņas mierīgi iebēg mežā. braucu atpakaļ, stirniņas bija atpakaļ un gulēja mierīgi. bet tad saņēmās un iebēga mežā atkal.
man patīk, kad ir vējš. tad odi ar savām sešām hromosomām netiek klāt. mani nebeidz pārsteigt, kā pašas vismazākās lietas spēj nodarīt vislielākās sāpes. tur apakšā kāds noteikti par to smejas. |
|
|