| |
[1. Nov 2011|12:57] |
es varu pastāstīt, kā cilvēks var beigt sevi cienīt mūžos.
kaut kad pavasarī itālijā ļoti centos savienot 9 punktus ar 4 līnijām, toreiz man pateica, ka līnijas nedrīkst krustoties. bet es atcerējos par infinity un pietika ar trim līnijām. jutos vareni, vareni lepna, un, kad man parādīja, kā to dara ar četrām līnijām, es varēju godīgi kliegt, neskaitās, jo viņas krustojas, un tad, kad gāju gulēt, es zināju, ka, ja noteikumi būtu godīgi, es būtu savilkusi arī ar četrām līnijām, un es jutos liela un gudra un lepna
nu jā.
un tad, daudz kas notika,
un pirms nedēļas es gribēju atgriezties atpakaļ tur, kur viss vēl bija savādāk
paņēmu lapu, uzzīmēju deviņus punktus un
pagāja nedēļa. un es centos. un es centos sevi saprast. un es centos ļoti.
un tagad kaut kā jādzīvo ar to visu atlikušo mūžu. |
|
|