| |
[27. Okt 2011|20:24] |
es gribēju parunāt par trīru. šodien bija briesmīgi bēdīgi, gāju, lai viņš mani pažēlo.
jo trīrs nevienu nežēlo. tieši tas ir tas, ko viņš visu laiku dara. viņš paņem klasisiki žēlojamas situācijas un spēlē to spēli, kurš neizturēs slash chicken out pirmais. tā kā žēlums pret kādu ir tikai tā pati augstprātība, trīrs mani vienmēr
kaut kā
es nezinu īsto darbības vārdu, varbūt saprot. piedod. palīdz. nu tā.
un es tā arī pārbaudu kaut kādu iekšējo tīrību sevī. tad kā kafka teica, ja tu vari gulēt blakus slimam sunim un just mīlestību, ar tevi viss ir kārtībā, un tad es eju un guļu blakus trīra cilvēkiem un iemīlos viņos
un
ziniet, kusturica parasti paņem fiziski neglītus cilvēkus un pēc pāris kadriem tev viņi liekas skaisti,
un trīrs paņem glītus cilvēkus, tiešām glītus, un padara viņus ar katru brīdi neglītākus,
bet tam nav nozīmes, beigās tev jābeidz mīlēt kusturica un jāmīl trīrs,
un tātad, man trīrs vienmēr bijis kā lakmusa gabaliņš,
un šodien, nu, kad viņš paziņoja, ka
earth is evil,
es sāku raudāt.
ja viņš tā darīs, sākšu skatīties filmas ar džastinu timberleiku (tā bija pirmsseansa pēdējā reklāma).
es varu saprast, ka var nebūt žēl ģenētiskā eksperimenta "cilvēks",
bet kā, kā viņam var nebūt žēl planētas zeme???
jā, te es zaudēju un chicken out first.
nu, kā lai viņu nemīl.
nelietis. |
|
|
| |
[27. Okt 2011|21:57] |
bet es aizmirsu pašu galveno,
tad, kad zeme satiekas ar melancholia,
tas ir tieši tā, kā bioloģijā stāstīja par olšūnas un spermatozoīda saplūšanu,
jā, to es piemirsu uz beigām,
bet tas laikam ir pats galvenais, kas bija jāatceras.
tas nav tā, ka trīram nepatīk zeme. tas ir otrādi.
tur galotnēs ir brīvība tik smalka. |
|
|
| |
[27. Okt 2011|22:11] |
|
bet nē, es droši vien vairs neticu trīram. |
|
|