| no child deserves to die unnoticed and unloved |
[6. Maijs 2011|09:26] |
aizgāju uz world press foto. tā jau tas bija domāts, protams. gandrīz visi miruši, gandrīz visiem sāp. arī dabas bildēs, tu ceri, ka tās tevi pasargās, bet tur ir gulbji uz ledus, un viņi nedrīkst lidot, jo tad var savainot spārnus.
bet nekas, es jau biju gatava daudz nevajadzīgām sāpēm. skaties uz meksikas narkokaru upuriem, haiti zemestrīci, pakistānas plūdiem, sabradātajai mīlas parādei, nekas, nemaz tik ļoti nesāp, nemaz negribas raudāt, sirds savelkas kamolā un noliek dūrītes priekšā.
un tad nāca pēdējā bilžu grupa, tā sanāca. un tam es nebiju gatava.
dāņu avīze nopublicē stāstu par 18 mēnešus vecu meitenīti nepālā, kura pamesta pēc dzemdībām, viņai ir ūdens galvā. galva izskatās pavisam savadāka, tā kā cilvēciņiem no marsa. un tad viena dāņu sieviete to ierauga un viņai vairs nav miera. viņa brauc uz nepālu pie meitenītes, nokārto operācijas. sieviete paliek ar meitenīti. bet tad viņai jādodas mājās, darbs, vīrs, gadu vecas dēls. divas dienas pēc atgriešanās dānijā viņa saņem ziņu, ka meitenīte mirusi. sirds neizturēja.
un tajā brīdī visi jau raud.
un sieviete saka: "what was the alternative to my actions? what would i have done, had she been my own child? no child deserves to die unnoticed and unloved."
no child deserves to die unnoticed and unloved |
|
|