| |
[8. Apr 2011|13:37] |
bija atnaacis meksikaanju puisis un puse komandas biedru, gatavoja buritos meitenei no latvijas.
es tikai staaveeju kaa pieliimeeta un skatiijos uz vinja rokaam, kaa vinjs silda tos plaaceniisus, apsedz dvieliitii, kaa griez galu un dejo, maisa katlinju un dejo, eed un dejo, sktaas aciis un dejo, un kaa vins skataas aciis, peec tam jaadzer auksts uudens, ieksaa tik daudz gaismas.
un tad vienaa briidii - te ir tikai puisi, loti jociigi taa dziivot ar tikai puisiem - vinji paeed un tad saak - es nezinu, kas tas ir, nu, meitenes drosi vien taa vietaa apgultos zem vienas segas un izrunaatu sirdi, viena otru apskaavushas, bet vinji saak apsaukaaties, runaat rupjiibas, visi jau aizmirsushi, ka te ir arii viena meitene no latvijas, katrs teikums saakas un beidzas ar visiem tiem vaardiem, ko meitene no latvijas nekad pat nav dzirdeejusi, nu, vinja, protams, prasa, ko tas noziimee, visi ir miilji un saudziigi, censas paskaidrot cik pieklaajiigi var, bet - vinji patiesiibaa jau ir aizmirsusi, ka te esmu arii es, viss ir paa iistam, miilji, draudziigi, taada sajuuta, ka vinji vienkaarsi staasta viens otram, cik ljoti miil viens otru, un neviena vinju rupjiiba neko neaizskar, seezu uz griidas un smejos liidz asaraam, un man liekas, vinji saprot.
tiesi taapeec vienmeer esmu gribeejusi buut viirietis. nahuj to ritinaasanos segaa, ejam kauties.
[es tagad zinu ljoti, ljoti daudzus vaardus dazaadaas valodaas, veikalaa gan neviens no tiem neliidz]
es vinjus visus ljoti miilu. nu, varbuut iznjemot vieniigi polju puisi, vinjam ir kaut kaada savilkta duure sirddii. varbuut paaries. |
|
|