| |
[4. Dec 2010|19:23] |
|
biju krustabās. protams, iemīlējos mācītājā. bet viņš tiešām tāds - mācīja dziedāt, smējās, runāja tikai par mīlestību, nesa bērnu ap altāri, komandēja fotogrāfus, ēda abas kūkas. promejot gribēju noskūpstīt. bet katoļiem jau nedrīkst. |
|
|
| |
[4. Dec 2010|19:43] |
|
vienīgi nogurdinoši visu laiku runāt savus vārdus blakus viņu lūgšanām, bet man kauns iet svešā mājā un tik skaļi melot. pasaulē, kurā dzīvībai vajag vismaz divus dažādus, ļoti grūti noticēt vienam dievam vīrietim. |
|
|
| |
[4. Dec 2010|21:41] |
tā kā nevienā veikalā sarkanu vilnas džemperi neatradu, sajaucu balzāmu ar kafiju, noslīcināju iebiezināto pienu, pāri putukrējumu ar olbaltumu, nu, kā man vēl pietrūkst? pareizi, saldējuma.
es redzēju sapnī kārli. neatceros, vai kāds mēģināja kādam darīt ļoti pāri. visu laiku bija jālido.
un atcerējos, ko vakar par koncertu aizmirsu - tur bija dziesma ar ziedoņa vārdiem. zigfrīds stāstīja, ka viņam zvanījis romāns vanags un prasījis, vai viņš spēšot to nodziedēt. uz ko viņš tā lepni - protams, kurš idiots tad to nenodziedātu. un tad samulsa un novēlēja, lai mums izdodas labāk nekā viņam.
starp citu, vanags reiz arī stāstīja, ka kaupers esot iepazīstinājis ar savu ģimeni, sakot - tas ir mans tēvs, un tas ir mans taistītājs.
kā man viss jūk.
lūk, un tajā kalniņa dziesmā ar ziedoņa vārdiem sākumā ir
"mūžu mūžos būs dziesma,
un mūžumūžos alus smeķēs,
bet pāri no dziesmu svētkiem
nāk meitene baltās zeķēs"
un beigās ir tautasdziesma - dzied bāliņi tu pret mani, es pret tevi gavilēju.
es tieši tā arī gribu. tā kā alanis dogmā. šodien viss jūk. balzams pret pienu. |
|
|