| |
[3. Nov 2010|21:21] |
visu dienu noraudāju, vakarā kārtīgi izraudājos. ko es sapratu? nekad nevajag mēģināt izlikties labākam par kādu citu. visi tie es nesaprotu, kā tu tā vari, kāpēc tu tā dari ir tie mazie akmentiņi, kas pēc tam nāks un tevi pašu nomētās. bet vienā brīdī zem tās kaudzes pēkšņi silti paliek un liels miers atnāk un saka – pietiek? pietiek.
jāatrod lampa un aizkari.
un es nekrāpjos ar laiku. |
|
|
| |
[3. Nov 2010|22:24] |
bet bija vardarbība, kuru ar vardarbību nevarēja veikt, kuru varēja uzvarēt tikai ar mierīgu iziešanu tai cauri.
i.z. |
|
|