| |
[16. Aug 2010|20:20] |
| [ | tā kā |
| | tell me how can i live on | ] |
klausos lauri reiniku. laikam zemāk vairs nav kur.
pārējo laiku mēģinu atkarot dārzu un domāju par tētiņu, kurš karo katru savu mirkli. viņa mīļākais stāsts ir par staļinu. tētiņam patīk staļins. labs cilvēks. jo viņš deva tikai trīs dienas, kuru laikā drīkstēja darīt visu ar iekaroto pilsētu un tās cilvēkiem, visu, ar bērniem, ar sievietēm, visu. tikai trīs dienas. tikai. tikai. tikai. tikai. tikai.
ja kāds kādu mēģināja izvarot ceturtajā dienā, viņu pakāra.
tētiņš lepojas ar staļinu.
viņš ir mans vienīgais tētiņš.
viņš mani veda un stāstīja . katru reizi, pirms brauc ar tētiņu, vispirms jāpieņem, ka tā būs pēdējā reize šajā reizē. viņš vienmēr ļoti cenšas visus nogalināt. bet šoreiz es gribēju. esmu ar mieru mirt ar viņu. dzīvot ar viņu nē.
viņš ir mans vienīgais tētiņš. |
|
|
| never asked anything. |
[16. Aug 2010|20:40] |
he used to love us, he did. his own special way. taught karate. gave money. never asked anything. but he lost all he believed into. never good at loosing, my daddy. and he never let anyone hurt him. thats worst there is. thats me.
and i just cant touch him. i just cant touch my own personal daddy. all i ever want is to come close and hug him and cry out all my love all my love i always tried to kill, just tell him how much i miss him, miss, miss, miss. and all i can is just smile and look straight into his eyes and offer him death. |
|
|