| |
[18. Jun 2010|07:07] |
šorīt pēc divu dienu vispārējās eiforijas pamodās viss cits. braucu ar riteni pretim saulei un stāstīju sev, vai es saprotu, tagad mani vairs nevienam ne-va-ja-dzēs. nevajadzēs. nevajadzēs. vai var būt vēl kaut kas briesmīgāks. un nauda. tev būs jātaisa pašai sev ēst!!!!!!!!!!!!!!!!!! nu, vismaz tā "ne-va-ja-dzēs" lieta vairs nešķiet tik briesmīga.
jā.
un man nav ne jausmas, vai pasaulē ir tāda vieta, kur es būtu laimīgāka.
un tieši tad uz ielas gulēja vīrietis ar tādiem matiem kā manam vectētiņam un bija jāzvana 112. |
|
|
| |
[18. Jun 2010|22:54] |
varbut no visaugstaka punkta, tur, kur seez visi dievi, vislaunakais sods ir milestiba.
jo pret to neko nevar.
"daudz leksies, iemiileesies!" - taa vinji savus bernus biedee. |
|
|