|
[11. Jun 2010|05:30] |
šodien sapratu simtiem vērtīgu lietu. nedrīkst visu laiku mosties pirms Saules un iet gulēt pēc Saules. nedrīkst tā pret Sauli visu laiku. man ļoti patīk sarkanās gaismas. mirklis, kad var nedarīt neko. visas vērtīgās lietas sanāk tad, kad vai nu dara visu, ko var, vai nedara neko. tā ir jādara. vīrieši audzē ūsas un bārdas, lai pateiktu pieklājīgu nē sievietēm. un vēl es sapratu, ka dzīve katrā savā punktā ir bijusi laba pret mani un mīlējusi, cik vien varēja. |
|
|
|
[11. Jun 2010|05:35] |
un ir vēl kaut kas, tikai paslēpies. |
|
|
|
[11. Jun 2010|20:15] |
šodien mums mācīja, ka viss, ko tu jebkad esi darījis, ir bijis labākais, ko tu tobrīd varēji darīt. šodienas tu, protams, darītu savādāk. bet tās dienas tu izdarīja visu pareizi.
bet mildas tirdziņā ir viss, ko man vajag – daugavas kefīrs, iļģuciema kvass, lāču marmelāde, latvijas zivis, ķekavas giross un vēl labākas kokosa maizītes nekā tās, kuras vidusskolas laikā gājām pirkt pāri visai jūrmalas šosejai, un - tās bija izcilas kokosa maizītes. |
|
|
|
[11. Jun 2010|20:38] |
bet vispār šodien visa, visa, visa bija daudz. vakar, protams, apvainojos, pat ekspotīcija nelīdzēja, šodien, protams, apslimu, nu, visu to ar krievu vārdiem varētu izstāstīt. bet ne par mani. par šodienu. par diferenciāciju un kopību. cilvēkā visu laiku plosās divi instinktīvie dzīves spēki – togetherness un differentiation, kopība un patība, un tev kaut kā jātiek galā. bet ne atkarība, ne norobežošanās neder. un lai kā tu mēģinātu spītēt, tad, kad netiec galā, tu atkal esi tas, kas biji tajā vecumā, kurā pirmo reizi netiki galā.
tu iesi mazgāties tagad vai pēc panorāmas? |
|
|
desmit dienas līdz saulgriežiem - |
[11. Jun 2010|21:00] |
lai mani izgriež no visiem aktuālajiem filmu kadriem. tas nav tā, kā nomirt, tas ir tā kā piecelties un iziet ārā paelpot visumu. |
|
|