| |
[28. Apr 2010|12:54] |
šorīt vēl pirms saullēkta pāri manam ceļam pārskrēja ezītis, mēģināju saprast, ko tas nozīmē (ir taču stāsts par melni kaķi!), bet ojāra vācieša ielā medīja lapsa, noteikti pavisam traka, bēgu, uztriecos betonam, pamodos - asfalts.
nevaru saprast, būt materiālistei vai nīkulei, pārdzīvot par ceļgalu vai biksēm. bikses pati šuvu, mēs gandrīz visu dzīvi kopā. then again, ceļgals jau arī nav no vakardienas. es tagad kā franču mācītāja ēzelītis. |
|
|
| |
[28. Apr 2010|16:02] |
ir tādi dzelzceļu tilti, kuros iekšā var sēdēt un šūpot kājas pāri ūdenim. kad brauc vilciens, jāliek rokas uz ausīm un jādomā par ilgu dzīvi.
drīz tulpes ziedēs. pumpuri pavisam piebrieduši. |
|
|
| |
[28. Apr 2010|21:16] |
| [ | tā kā |
| | no more dragons left to slay, nothing funny left to say | ] |
truth is, man ir arī bail. |
|
|