| |
[9. Feb 2010|14:26] |
|
vai tu mani mīli? izurb man galvā caurumiņu. |
|
|
| |
[9. Feb 2010|15:25] |
ēdu saldējumu ar aličām. jo – pēc manas neapgāžamās teorijas (nemaz nemēģini krist) – tas uzreiz liks gribēt slēpot. tieši tagad. citādi vienmēr tikai tumsā.
ēdīšu tik daudz saldējuma ar aličām, kamēr saņemšos. |
|
|
| |
[9. Feb 2010|17:41] |
nezinu, ko darīja mana teorija, bet es nekad vēl nebiju tik daudz kritusi. sabojāju visu. piedod, pavasari, man atkal vajag sniegu.
tikmēr mīļais tētiņš metina kāpnes un priecīgi stāsta, kā es rīt kāpšu uz jumta un nomiršu, no bailēm vai gūtajām traumām. on-the-other-hand, tas atrisinātu vismaz vienu dienu šajā gadā. droši vien viņš mani mīl. |
|
|