| |
[28. Jan 2010|10:50] |
|
bet es gribu, lai salst. lai visu ziemu salst. lai visa nīkulība izsalst. vai tiešām neviens nav lasījis ķīniešu puisi, kurš teica, ka laiku nosaka paši cilvēki? tad, kad cilvēki ir nobijušies, ir auksti. jā, tur ir arī manas bailes, un tāpēc es neatsakos no savas ziemas. visos kara gados bijušas bargas ziemas. palasiet pasaku par dao un de. un lieciet mieru ziemai, tiesājiet sevi. |
|
|
| |
[28. Jan 2010|15:37] |
kopš tās muļķīgās piektdienas, kad pavisam svešais cilvēks kliedza, ka es neprotu draudzēties, kopš tās piektdienas man vairs nav bijis miera vispār. un vakar bija mana diena ar labāko draudzeni. un es sapratu kaut ko ļoti svarīgu.
es ticu tikai planētu draudzībai. katrai planētai ir pašai sava orbīta, un tā viņas tur iet. zināmos laika periodos satiekas un brīdi ir kopā. bet tik un tā beigās iet tālāk, katra savu ceļu. un viņas mīl viena otru visu atlikušo dzīvi, bet viņas nesaskrienas katrā dzimšanas dienā vai vārda dienā, nē. es mīlu savu vislabāko draudzeni kā savu vislabāko draudzeni. es tikai negribu draudzēties ar viņu. un es gribu beigt justies vainīga par to. |
|
|
| |
[28. Jan 2010|19:32] |
|
desmit apļi sniega uzvar visu. pat to, ka mans 20. un 21. februāris ir izlemts bez manis. saldus sapņus |
|
|