| |
[13. Jan 2010|07:53] |
vakar slēpojot paēdu sniegu un zvaigznes - tā, ka vēl šodien neko negribas.
tētiņa trase iet garām ozolam, pāri pērnajam zemeņu laukam, cauri vecajam ābeļu dārzam (tur vietām ir šķēršļu josla – zari sejā), vienā aplī vismaz 1000 lielie soļi, un tumsā viņa iebrauktajās sliedēs var darīt jebko – slīdēt aizvērtām acīm, slīdēt atvērtām acīm, augšā zvaigznes, apakšā zeme, neviena cilvēka. |
|
|