| |
[25. Nov 2009|14:03] |
|
Jēkabpilī 25. maija ugunsgrēkā cieta nams, kur mita trīs čigānu tautības ģimenes. Vides aktīvists Pēteris Sprukts, nesaskaņojot ar pašvaldību, sāka šī nama atjaunošanu. Jēkabpils dome nolēma nodegušo graustu nojaukt. Sprukts Daugavmalas smiltīs izraka kapa bedri un ierīkoja improvizētas karātavas. Viņš, bedrē stāvēdams, apgalvoja, ka dome viņu morāli dzen kapā. Sprukts tika izsaukts uz pilsētas administratīvās komisijas sēdi, kur viņš paskaidroja, ka pirms trim gadiem, kad nodega viņa darbnīca, Stepānu ģimene bija viņa vislielākie palīgi. Kad šopavasar nodega Stepānu ēka, Sprukts uzskatījis par savu pienākumu palīdzēt viņiem. Viņa izraktais kaps bija pirmspēdējais brīdinājums, nākamo reizi viņš pats sevi piesitīšot krustā, lai pievērstu uzmanību domes birokrātiskajam aparātam. |
|
|
| |
[25. Nov 2009|20:06] |
viņnakt mēs ar toniju gājām uz mežu nest baļķus, un tonijai bija bail nokrist, un es teicu, ka tam nav nekādas nozīmes, mežs mūs nes, tumsai nav nekādas nozīmes. tad es mēģināju paskaidrot, kādēļ vairs nesarunājos.
es kādreiz ticēju – tiešām, ticēju – ka mīlestība var visu, bet beigu beigās mans ļoti senais draugs man iemācīja, ka tā nav. vismaz ne mana mīlestība. tad man likās, ka ar mīlestību pietiek, bet beigu beigās mana drauga draugs man iemācīja, ka tā nav. vismaz ne ar manu mīlestību.
saulgrieži nāk. uzdāviniet man tādu mīlestību, kura spēj dzīvot pati, bez manas izdomātās ticības. ā, un man nav nekā, ko dot pretī. bet jūs varat ņemt visu. |
|
|
| |
[25. Nov 2009|20:14] |
I heard a little girl
And what she said
Was something beautiful |
|
|
| |
[25. Nov 2009|20:14] |
|
I love all of you |
|
|
