| |
[14. Jul 2009|08:12] |
vyspōr as varātu runōt latgaļiski viņ, koč ar sevi.
Munys mōtis mōtei napateik "as", koļeņ tai viņ lukači runoj, i lukači, kei zinams, nava eistī cilvāki. Eistī cilvāki miusu sātā viņ dzeivoj.
Moza miusu tauta, bet kei jī vīns ūtru vieļ mazinoj ;]
Kod mozō mōsa praseja tāvam, kas ir lukacs, i jis, pec omis dūmom, ir eistīs lukacs, Andris saceja – aha, viļacōns=valna cōļs.
I vieļ jī soka – troks voi nu rogovkys.
I tai kotram cīmam par kotru cīmu, pogostam par pogostu. Kei kaitys.
Bet pi golda visi kei brōļi. Por tū, ka vysi že latgaļi. |
|
|
| |
[14. Jul 2009|08:15] |
Visi meži guni dega
Visi ceļi atslēgām
Ar Dieviņa palīdziņ
Es visam cauri tikšu |
|
|
| Sildi mani, silta saule, mīlat mani, sveši ļaudis |
[14. Jul 2009|20:33] |
lasu to meiteni un man gribas viņai ticēt, katrā vārdā.
man gribas, lai viņa vienmēr ir.
man gribas dzīvot tādā pasaulē, kur viņa ir.
kādu dienu es noteikti būšu viņas brālis.
sargāšu viņas sirdi saujā.
skaistā, skaistā meitene. |
|
|