| |
[7. Maijs 2009|14:32] |
varbūt nāve arī ir dāvana, un varbūt tā ir jānopelna.
reizēm man šķiet, ka Kosmoss varēja būt dāsnāks. |
|
|
| |
[7. Maijs 2009|14:32] |
man gribas kliegt un kauties.
bez iemesla, ja.
bet debesis ir ne iisti valjaa, ne ciet,
koki ir paaraak spilgti zalji
un pilseetaa ir paaraak daudz cilveeku.
un man nesanaak vinjus miileet. citiem sanaak.
sodien meitene autobusaa pieceelaas un teica - seediet, luudzu. taa vienkaarsi un cilveeciigi. vinja noteikti neieniist cilveekus.
aha!
es neceljos. es palieku seezot. |
|
|