Omītes. |
[26. Nov 2008|14:04] |
Omīte tikko pabeidza vistiņas operāciju. Sivēns bija pārplēsis kuņģīti, un visi graudi, ko vistiņa ēda, krita ārā. Tā nu viņa apsmērēja vistiņu ar jodu, paņēma parasto diegu un parasto adatu, izdezinficēja un sašuva. Kā lāpot zeķi. Vistiņa gulēja, klusēja un nekustējās.
Kad es prasīju, kā viņai vispār kas tāds ienāca prātā, viņa teica – nav jau pirmā vista. Vienreiz vistiņai bija ticis siens rīklītē. Omīte paņēma vistiņu, pārgrieza rīklīti, izņēma sienu, aizšuva rīklīti un aiznesa vistiņu uz kūti.
Pēc operācijas omīte izdzēra balzamu un paziņoja, ka tagad ies gulēt, citādi ar iemēģinātu roku sāks operēt visus suņus un kaķus, kurus jau sen vajadzēja pakārt.
Omītes. Kur viņas dzimst? |
|
|